SIRDS UN ASINSRIT
Asinsrites sistēma ir svarīga funkcionālai Jūsu organisma darbībai. Sirds ir galvenais asinsrites sistēmas orgāns. Katru dienu aptuveni 5 litri asiņu, mērojot vairākus cirkulācijas lokus caur asinsvadiem, izcirkulē aptuveni 96560 kilometrus, apasiņojot mūsu orgānu šūnas un ķermeņa daļas.
Asinsrites sistēma cieši sadarbojas ar citām ķermeņa sistēmām. Ar katru sirdspukstu asinis ķermenī uz katru šūnu pārnēsā skābekli, hormonus un uzturvielas. Asinsrites sistēma no organisma arī izvada toksīnus un oglekļa dioksīdu.
Jebkuri traucējumi, aizprostojumi vai slimības, kas ietekmē sirds vai asinsvadu funkcijas, var izraisīt tādas komplikācijas kā sirds slimības.
Daži riska faktori, kas palielina asinsrites sistēmas slimību varbūtību, ir - mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, augsts stresa līmenis un nepareizs uzturs.
HOLESTERĪNS UN TRIGLICERĪDI
Divas galvenās holesterīna formas, kas atrodamas organismā, ir zema blīvuma lipoproteīni (ZBL) un augsta blīvuma lipoproteīni (ABL). ZBL ir pazīstams kā “sliktais holesterīns”. To sintezē organisms un absorbē no holesterīna bagātiem pārtikas produktiem, piemēram, gaļas un piena produktiem. ZBL var apvienoties ar citiem taukiem un vielām asinīs, radot aizsprostojumus artērijās. ABL ir pazīstams kā “labais holesterīns”. Tas aizsargā sirdi, izvadot kaitīgo holesterīnu no artērijām.
Triglicerīdi ir tauku veids, ko mēs galvenokārt iegūstam no uzturā lietotā ēdiena. Daži triglicerīdi ir nepieciešami noteiktām šūnu funkcijām, taču augsts līmenis ir neveselīgs. Augsts triglicerīdu līmenis ir saistīts ar lielāku koronāro artēriju slimības risku.
ASINSSPIEDIENS
Asinsspiediens ir spēka mērs, kas parāda ar kādu spēku sirds veic asinspumpēšanu cilvēka ķermenī.
Tiek uzskatīts, ka ideāls asinsspiediens ir aptuveni 120/80 mmHg. Pirmais skaitlis parāda jūsu sistolisko asinsspiedienu; otrais ir diastoliskais asinsspiediens.
Laika gaitā paaugstināts asinsspiediens var bojāt sirdi, artērijas un citus ķermeņa orgānus.
VĒNU VESELĪBA: ASINSRITE
Cilvēka ķermenī ir apmēram 96 560 kilometru asinsvadu: artērijas, vēnas un kapilāri. Vēnas atgriež asinis sirdī. Jebkurš darbības traucējums to funkciju izpildē bieži vien rada nopietnas veselības problēmas.
Visbiežāk sastopamās problēmas rodas kājās, kad asinsvadu vārstiem neizdodas pareizi aizverties, tādējādi veidojas venozā stāze.
Laika gaitā tas var izraisīt varikozas vēnas: palielinātas, tīklveida vēnas, kas dažreiz izpiežas uz āru.
Lai saglabātu vēnu veselību, jābūt aktīviem, jālieto šķidrums un jāēd veselīga pārtika.
ANĒMIJA
Dzelzs deficīta anēmija ir stāvoklis, kad asinīs nav pieteikams sarkano asins šūnu daudzums. Sarkanās asins šūnas pārnes skābekli ķermeņa audos. Dzelzs deficīta anēmija rodas dzelzs deficīts dēļ. Dzelzs nepietiekamības dēļ, organisms nespēj saražot pietiekami daudz hemoglobīna - viela, kas atrodas sarkanajās asins šūnās un pārnēsā skābekli.
Dzelzs deficīts ir izplatīts arī grūtniecēm: Eiropā vairāk nekā 20% sievietes grūtniecības laikā cieš no anēmijas.
Anēmijas biežākās pazīmes un simptomi ir pastāvīgs nogurums, bāla āda, elpas trūkuma sajūta, sausi un bojāti mati un āda, kā arī biežas galvassāpes.
ELEKTROLĪTU REGULĒŠANA
Elektrolīti ir minerālvielas, kas atrodas organismā un tām ir elektrisks lādiņš. Tie ir atrodami asinīs, urīnā, audos un citos organisma šķidrumos. Elektrolīti ir svarīgi jūsu ķermenim, jo tie līdzsvaro ūdens daudzumu, pārvieto uzturvielas šūnās, izvada toksīnus no šūnām un nodrošina nervu, muskuļu, sirds un smadzeņu pareizu darbību.
Organisma pamata elektrolīti ir nātrijs, kalcijs, kālijs, magnijs, hlorīdi un fosfāti .
AGETIS SIRDS UN ASINSRITES RISINĀJUMI
.jpg){kind=small}
Cantalin® micro ir īpaši pagatavota mikronizēta bioflavonoīdu frakcija, kas pagatavota no diosmīna (90 %) un hesperidīna (10 %).
